Viņai tagad ir septiņdesmit gadi, vientuļa, bet viņa nevienam neparāda, ka viņai, maigi izsakoties, nav labi, ir garlaicīgi, bet no sevis nevar aizbēgt.
Kad Ņinai bija astoņpadsmit gadu, viņa domāja, ka viņai priekšā ir garš mūžs, un viņai būs laiks visam, visi viņas plāni un sapņi piepildīsies. Viņa pabeidza institūtu, nesteidzās precēties, viņai bija daudz plānu, viņai šķita, ka tas ir par agru, viņai tam būs laiks. Daudzi klasesbiedri un kursabiedri apprecējās, bet Nina nesteidzās, viņa veidoja karjeru, kaut kādu iemeslu dēļ viņa uzskatīja, ka dzīvē karjerai jābūt pirmajā vietā, un tikai tad ģimenei un bērniem.
Nina iepazinās ar Grigoriju, kad viņai bija divdesmit astoņi gadi, viņš ir nopietns, interesants, un pēc sešiem mēnešiem apprecējās. Grigorijs izrādījās labs vīrs, viņš dievināja viņu, palīdzēja viņai mājas darbos, sargāja viņu un novērtēja. Trīs gadus pēc kāzām Grigorijs piedāvāja Ninai veidot īstu ģimeni:
– Sieva, varbūt mums vajadzētu bērnu, es gribu dzirdēt bērnu smieklus, gribu pastaigāties parkā ar bērnu, jo īpaši tāpēc, ka visiem mūsu draugiem un paziņām jau ir bērni, un es uz viņiem skatos ar skaudību.
Nina to redzēja un zināja, viņa pievērš uzmanību tam, kā Grigorijs rotaļājas ar brāļa bērniem, pērk viņiem rotaļlietas. Bet viņa domāja, ka viņai ir pāragri kļūt par māti, viņai ir tik prestižs un atbildīgs darbs. Un, kad vīrs sāka runāt par bērniem, viņa apsolīja:
– Griša, nu vēl mazliet pagaidi, un mums būs bērni.
Lasi arī: Vistas un krabju nūjiņu nepārspējamais “duets”. Smeķīgi svētku salāti “Gardumiņš itāliešu gaumē”
Vīrs pagaidīja, viņai jau trīsdesmit seši gadi, spēka un karjeras uzplaukums, viņa teica, ka vēl nav laiks bērniem. Gregorijs neskandalēja, viņš vienmēr ir mierīgs, ja sieva lūgs pagaidīt, viņš pagaidīs. Ninai apritēja trīsdesmit astoņi gadi, vīrs atkal sāka runāt:
– Kad mēs gatavojamies bērniem? Kad tev būs četrdesmit gadi tad būs par vēlu?
Nina viņam apsolīja katru reizi:
– Nu, nākamgad, noteikti, es jau pati par to domāju. Zini, es esmu veiksmīga sieviete, esmu nodaļas vadītāja, man ir daudz padoto, darbs ir atbildīgs.
Grigorijs tikai klusēja, bet tad…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Senči 17.martu dēvēja par “Grācijas dienu” un šajā dienā īpaša nozīme bija māju logiem
- “Pēc šī randiņa es vairs neiepazīstos ar cilvēkiem internetā” ar izbīli stāsta Zane
- Vakariņu laikā vedeklai nejauši pajautāju ko vienkāršu, bet mūsu saruna uzreiz ieguva pavisam citu toni
- Sintija bija “divnieku karaliene” un tagad kopā ar saviem bērniem apzināti nesvin 1. septembri
- Es atvēru aiznaglotas istabas durvis vecā mājā Kuldīgas pusē – pastāstīšu ko es tur atradu
- Dzīvesgudrie padomi: kādus cilvēkus nevajadzētu ielaist savā mājā, pat ja tie ir radi








